Sentlūsija

Sentlūsija Mazo Antiļu salu virknē atrodas starp Senvinsentu un Grenadīnām dienvidos, Martiniku ziemeļos un Barbadosu austrumos. Sala ir 27 jūdzes gara un 14 jūdzes plata, kopā veidojot 238 kvadrātjūdžu lielu sauszemi. 1979. gada 22. februārī Sentlūsija ieguva pilnīgu neatkarību no britiem. 

Sentlūsijas galvaspilsēta ir Kastri, un to apdzīvo trešā daļa salas iedzīvotāju. Galvaspilsētas centrā tauvojas lielie kruīza kuģi, kuru pasažieri, ja vien nevēlas apmeklēt salas populārākās vietas, var izklaidēties iepērkoties gan dažādu pasaulslavenu zīmolu veikalos, gan vietējā tirgū un bodītēs. Kaut arī salas ziemeļu daļa ir apdzīvota visblīvāk un tur notiek lielākā rosība, tomēr visspilgtāk Sentlūsiju raksturo divas smailes - Mazais Pitons un Lielais Pitons, kas izslējušies salas dienvidu daļas rietumos. Aktīvākie salas apmeklētāji var uzrāpties Lielā Pitona virsotnē (798 m), no kuras paveras skaists skats uz visām pusēm, taču tas nav augstākais punkts uz salas. Augstākais ir Džimija kalns (959 m), kas atrodams Sentlūsijas vidienē un, lai tur nokļūtu, jāmēro 4 stundu garš ceļš pa lietusmežu katrā virzienā gida pavadībā.  

Salinieku galvenie rūpali ir tūrisma pakalpojumu nodrošināšana un lauksaimniecība. Daudzviet ir izcirsti lietusmeži un lielas platības klāj banānu plantācijas, kas ir galvenais Sentlūsijas eksporta produkts. Uz salas aug arī kokosrieksti, mango, kako, citrusaugi, cukurniedres un citi gardumi. Sentlūsijas lielākā vērtība ir cilvēki - laipni un draudzīgi kā daudzviet citur, bet tieši tur- jo īpaši.   

Būdama vulkāniskas izcelsmes, Senlūsija apmeklētājus priecē ar sēra avotiem, dubļu vannām, minerālajām vannām, vienīgo vulkāna krāteri pasaulē, kurā var iebraukt ar automašīnu, Dimanta botānisko dārzu un ūdenskritumu, Latille ūdenskritumu un pedikīra zivju dīķi un citām krāšņām vietām.